G. Vīksnas pilsētu ainavu arhitekti ieved dabu pilsētā

G. Vīksnas pilsētu ainavu arhitekti

Cilvēks ir radies dabā un evolūcijas laikā to pamazām pieradinājis, izveidojis un pielāgojis savām vajadzībām. Ja sākotnēji bija jādomā par to, kā dabu iespējami “pieradināt”, apgūt un izmantot savā labā, tad mūsdienās daļai cilvēces jaušams dabas trūkums un mēs pieprasām otru procesu – dabu atkal ievest pilsētā.

Es dzīvoju ārkārtīgi urbānā un sociāli piesātinātā pasaulē, kas sāk kļūt par traucēkli, lai sevi sajustu pilnībā. Kaut vai viens koks, kas iestādīts pagalmā vai viena ziedoša puķe spēj atkal veidot saikni ar dabu.  Šajā brīdī, 21. gadsimtā,  cilvēks atkal sāk meklēt ceļu atpakaļ pie sava patiesā pirmsākuma. Viens no veidiem kā to paveikt – veidojot savu apkārtējo vidi ar ainavu arhitekta palīdzību.

Cilvēks un dabas mijiedarbība

G. Vīksnas pilsētu ainavu arhitekti spēj radīt harmoniju un līdzsvaro cilvēku, jo sniedz sakoptu un enerģētiski bagātu vidi mums apkārt. Arhitekti Liepājas un Rīgas birojos, kas pārstāv vienu no Latvijā vecākajiem un uzticamākajiem arhitektu birojiem, strādā precīzi un profesionāli. Viņi spēj domāt gan funkcionālos, gan telpiskos aspektos. 

Lai cilvēka un dabas tikšanās notiktu biežāk, ir nepieciešams kvalitatīvs un profesionāls ainavu arhitekts. Kur es varu ieraudzīt šīs ainavas? 

Urbānās pasaules dabas un cilvēka tikšanās vietas ir parki, skvēriņi, piemājas pagalmi, celiņi. Ainavu arhitekta parakstu es varu ieraudzīt pat autostāvvietas izkārtojumā!

Ko spēj ainavu arhitekti?

Katru pavasari, braucot pie vecākiem uz Liepāju, es iebraucu Grobiņā. Ar draugu noejam gar Dzirnavu dīķi pa Pils ielu. Tulpes, narcises un dīķa smarža man atgādina bērnību, kad dauzīties dabā varēju katru dienu. Šobrīd, pateicoties Gundara Vīksnas ainavu arhitektiem, šeit izskatās citādāk. 

Viss, atšķirībā no bērnības laikiem, protams, izskatās mazāks. Taču tagad pa akmens bruģēto celiņu bērni un sievietes augstpapēžos vairs kājas nemežģī. 

Arhitekti blakus akmenim seguši gludo bruģi, lai iet, skriet, diet un lēkt varētu visi. Viss šķiet arī daudz brīvāks. Nav vairs to baiso, aizaugušo krūmu, kuros kādreiz noteikti slēpās pils valdnieces gars. 

Ainavu arhitektūras nozīme

Pilsētās ir ārkārtīgi svarīgi spēt izmantot katru teritorijas milimetru. To esmu pamanījusi, ceļojot pa lielpilsētām visā pasaulē. Cik gan atsvaidzinoši, ja pat uz lielpilsētas centrālās ielas sastāda palmas, purva bērzus vai vienkārši saliek augstos puķupodus. Ņujorkas Centrālparks arī ir brīnišķīgs piemērs tam, cik izplānota var būt dabas ainava pilsētā: https://www.youtube.com/watch?v=StNY9qNjRnc

Manuprāt, Gundara Vīksnas ainavu arhitekti ir labākā izvēle Latvijā, jo uzņēmumu raksturo spēja balansēt un vienlaikus ieturēt noteikto virzienu. Šī arhitekta uzdevums ir saredzēt kopējo projekta vīziju, jo ainavu arhitektūrai ir jāsaplūst ar apkārtējo ainavu, ēkām un vidi. Domāju, ka ainavas vīzijai jābūt maksimāli dabiskai un jārada mums sajūta, ka tā ir bijis jau pirmsākumos.

Ainavu arhitekts ir nepieciešams ikvienā projektā. Lai spētu objektīvi un veiksmīgi izvērtēt ainavu arhitektūras veidolu, arhitekts ir ieguvis atbilstošu izglītību, pieredzi un iemaņas. 

Ļoti svarīga ir spēja saredzēt ikvienu potenciālo problēmu, kas var rasties nākotnē. Jaunas problēmas nozīmē papildus izmaksas un darbu. Piemēram, svarīgi ir paredzēt visus gājēju celiņus, ietves, ceļus un autostāvvietas.

Uzticami un profesionāli ainavu arhitekti arī Liepājas birojā

Man ir prieks un lepnums, ka arī ārpus galvaspilsētas ir iespējams saņemt izcilu servisu un unikālus risinājumus. Kurzemē G. Vīksnas pilsētu ainavu arhitekti savus nospiedumus ir atstājuši tādos risinājumos kā gājēju tiltiņš Grobiņā, detālplānojums Saldū, skolas pagalmu labiekārtojumi un citos, ko var apskatīt mājaslapā gvbirojs.lv.

Zvani un izvēlies savu ainavu arhitektu

Ja tev ir nepieciešama palīdzība ar vides labiekārtošanu, es iesaku sazināties ar G. Vīksnas biroja arhitektiem, zvanot 63424067, vai atnākot uz biroju Nometņu ielā 46A, Rīgā vai Dīķu ielā 11, Liepājā.

Par Miera Pele

Labvakar. Esmu saturīgā miera vilcēja Zane Mauriņa. Miera Pele. Ilgu laiku no manas milzīgās ziņkāres cieta mans topošais vīrs. Stāstīju viņam par kondicionieriem, siltumsūkņiem, zibens novedējiem, tauku atsūkšanām, teipošanu, tiesību likšanu un ko tik vēl ne! Nereti izstāstīju tikai pusi no tā, ko biju uzzinājusi. Manam draugam, kā izrādās, ir arī savas intereses. Tādēļ mana degsme bija jāapmierina citā veidā. Mīļie, šis blogs ir netipiskas sievietes prātojumi un noderīga informācija par mums visiem apkārt redzamām taustāmām un netaustāmām lietām. Atpūta kā viegla lasāmviela ar noderīgām atziņām.